Dr.hab.geogr. Maris Laivins

Forests are a characteristic element of Latvian landscape and cover 44% of the land area of the country. In forests, tree form the environment and store organic substances. Forest in Latvia is an ecologically stable ecosystem that secures a balanced maintenance of the environment. In Latvia, forests are diverse, their distribution and characteristic features differ quite greatly in various parts of the country. These differences are determined by climatic and edaphic (soil) conditions, as well in a time span - by human economic activities.


Forest typology
Tree and shrub species
Lichen, bryophyte and vascular plant species diversity in forests

 Magnify
Forest biodiversity elements
PHOTO: I. Vilks

 

THREATS AND DEVELOPMENT TENDENCES

Forests are dynamic ecosystems. In total, during the last 100 years forests have become more fertile. Area covered by Cladinoso-callunosa has decreased as well as diminished area covered by oligotrophic peaty forests. Also the area covered by conifers decreases, in parallel increasing the area of secondary deciduous tress, like birch and grey alder. Such change of forest species is connected with land use type transformation - overgrowing of agricultural lands and possibly also with the climate change. In the last century, areas covered by forest have increase in the Alūksne, Augszeme and Vidzeme Uplands.

[Top of page]

RESPONSIBLE INSTITUTIONS

State administration and state forest property management institutions

Scientific institutions

Non-governmental organizations

International organizations

[Top of page]

LEGISLATION AND POLICY

RESEARCH AND MONITORING

Forest habitat composition, plant communities, structure and dynamics, species variety is studied at higher education establishments of Latvia. The main centres are:

Branch institutions and offices

Integrated monitoring

[Top of page]

PUBLICATIONS IN LATVIA

Āboliņa A. 2001. Sūnu flora dabas liegumā “Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu”. Latvijas Veģetācija, 4: 105-114.
Andrusaitis G. (red.) 1998. Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 4.sēj. Bezmugurkaulnieki. (Z.Spuris red.). Rīga, LU Bioloģijas institūts: 388 lpp.
Andrusaitis G. (red.) 1998. Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 1.sēj. Sēnes un ķērpji. (E.Vimba, A.Piterāns sast.). Rīga, LU Bioloģijas institūts, 201 lpp.
Andrusaitis G. (red.) 2000. Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 6.sēj. Putni un zīdītāji. Rīga, LU Bioloģijas institūts.
Anon. 1995. Latvijas kukaiņu datu bāze. Latvijas Entomoloģijas biedrība, projekta atskaite, 93 lpp.
Anon. 1997. Ķemeru projekta teritorijas individuālais dabas aizsardzības plāns,. Silva, VMD-WWF: 51+14 pielikumi (projekta atskaite).
Anon. 1999. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Stratēģiskā daļa, 1999. Rīga, VARAM: 56 lpp.
Anon. 2000. Noteikumi par īpasi aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo aizsargājamo sugu sarakstu. Latvijas Vēstnesis, 17.11.2000., Nr. 413/417.
Auziņs R. Bērmanis R., Ek T., Thor B. 2000. Inventory of woodland key habitats – report after 2 years of full scale inventory. Riga: State Forest Service, Latvia, County Forestry Board, Östra Götaland, Sweden.  50lpp.
Bambe B. 1999. Sausieņu priežu mežu augu sabiedrības paugurainēs un uz pauguru grēdām. Mežzinātne, 8:3-42.
Bambe B., Lārmanis V. 2001. Dabas lieguma Pirtslīcis-Līkā atteka mežu īpatnības un sūnu flora. Mežzinātne, 10: 73-88
Buss K. 1964. Latvijas PSR meža augsanas apstākļu un purvu tipu noteicējs. Jaunākais Mežsaimniecībā, 6/7: 72-93
Buss K. 1978. Mežkopības teorijas un prakses galvenie attīstības virzieni, Rīga, 23 lpp.
Buss K. 1981. Meža ekoloģija un tipoloģija. Zinātne, Rīga, 165 lpp.
Ehnström B. 1999. Kukaiņu izraisīto dažādu koku sugu mizas un koksnes bojājumu īss noteicējs. Zviedrijas apdraudēto sugu nodaļa, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Upsala: 23 lpp. (tulkots manuskripts).
Ek T., Susko U., Auziņs R. 2001. Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Rīga, Valsts meža dienests, Latvija, Östra Götaland Meža pārvalde, Zviedrija.  76 lpp.
Gavrilova Ģ., Laiviņs M. 1992. Botāniskie liegumi. Lukna, Čužupurvs, Vīdale, Dižkalni, Piesdanga, Gavieze, Vērene. Latvijas aizsargājamo teritoriju flora. Zinātne, Rīga, 215 lpp.
Gavrilova Ģ., sulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora. Taksonu saraksts. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Rīga, 136 lpp.
Jermacāne S., Laiviņs M. 2001. Āronas pilskalna veģetācija. Mežzinātne, 10:55-72
Jermacāne S., Laiviņs M. 2001.Latvijā aprakstīto augu sabiedrību sintaksonu saraksts. Latvijas Veģetācija, 4:115-132.
Kabucis I. (Sast.) 2000. Biotopu rokasgrāmata. ES aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga, 160 lpp.
Kabucis I. (Sast.) 2001. Latvijas Biotopi. Klasifikators. Latvijas Dabas Fonds, Rīga, 96 lpp.
Kirsteins K. 1926. Tipoloģijas mežaudžu klasifikācijas izveidosanās un pielietosana praksē. Mežsaimniecības Rakstu Krājums, 4: 3-16.
Krauklis A. 1999. Virsu bioģeocenozes Britānijas un Latvijas ainavās. Ģeogrāfiski Raksti, 7: 31-57.
Kupffer K. 1911. Baltische Landeskunde. Riga, 557  S.
Laiviņs M. 1994. Latvijas meža tipu bioģeogrāfiskā analīze. Mežzinātne, 4:50-62.
Laiviņs M. 1997. Latvijas mežu reģionālā analīze. Mežzinātne, 7:40-76.
Laiviņs M. 1998. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija. Latvija Veģetācija, 1, 137 lpp.
Laiviņs M.,Zālītis P., Donis J. 2000. Valsts nozīmes īpasi vērtīgas mežsaimniecības teritorijas. Mežzinātne, 9:4-17.
Lārmanis V. 1999. Latvijas – Zviedrijas kopprojekta “Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija” darbu kontrole. Līgumdarba atskaite. Rīga, Latvijas Dabas fonds. 48 lpp.
Mallner F. 1944. Vorgeschichte und Werdegang des lettlandischen Waldtypensystems. Zeitschrift fur das gesamte Forstwesen, Jg.76/70, Heft 7/9: 105-136. 
Ozols G. 1985. Priedes un egles dendrofāgie kukaiņi Latvijas mežos. Zinātne, Rīga, 208 lpp.
Pētersons G. (sast.) 1997. Latvijas Sikspārņi. Rīga, “Gandrs”.
Piterāns A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5-46
Priedītis N. 1999a. Status of wetland forests and their structural richness in Latvia. Environmental Conservation, 26, 4: 332-346
Priedītis N. 1999b. Latvijas mežs: daba un daudzveidība. WWF, Rīga, 209 lpp.
Priedītis N. 2000. Biotopi. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. Rīga, 11-25. lpp.
Priednieks J., Strazds M, Strazds A., Petriņs A. 1989. Latvijas ligzdojoso putnu atlants 1980-1984. (Red. J. Vīksne), Rīga, “Zinātne”.
Priednieks J., Petriņs A., Lārmanis V., Vilka I. 1999. Priežu mežu ornitofauna un mežsaimnieciskās darbības ietekme uz to. Mežzinātne 8(41)’98: 84-127.
Riekstiņs I., Laiviņs M. 1984. Ogu īves izplatība Latvijā un tās saistība ar klimatiskajiem un edafiskajiem faktoriem. Jaunākais Mežsaimniecībā, 26:29-32
Rupais A. 1999. Kokaugu kaitēkļi. Sugu noteiksanas tabulas pēc bojājumiem dārzos un parkos (iespiesanā).
Strazds M. 1993. Horstschutzzonen fur den Schwarzstorch in Lettland – eine wichtige Masnahme fur den Biotopschutz. Naturschutzzentrum Wasserschlos Mitwitz 2/93. S. 39-45.
Strazds M., Avotiņs A., Ķuze J., Cīrulis V. 1998. Krustkalnu rezervāta ligzdojoso putnu atlants. Putni Dabā 7,3-4: 7-52.
Strazds M., Račinskis E., Kalvāns A. 2000. Gaujas Nacionālā parka ligzdojosie putni. Putni Dabā 9,3-4: 2-33.
Susko U. 1997. Natural forests of Latvia. Riga, WWF project report, 188 p. (manuscript).
Tauriņs E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, “Zvaigzne”.
Аболинь А. 1968. Листостебельные мхи Латвийской ССР. Зинатне, Рига, 193 стр.
Залитис П. 1983. Основы рационального лесоосушения в Латвийской ССР. Зинатне, Рига, 230 стр.
Лайвиня С.Х. 1987. Остров Морицсала. Флора охраняемых территорий Латвии. Зинатне, Рига, 190 стр.
Табака Л., Гаврилова Г., Фатаре И. 1988. Флора сосудистых растений Латвийской ССР. Зинатне, Рига, 193 стр.
Табака Л.В., Клявиня Г.Б. 1981. Долина реки Абава. Флора охраняемых территорий Латвии. Зинатне, Рига, 130 стр.

[Top of page]

Copyright © Latvian Environment Agency
Information prepared by Daina Bojare
Photos Ilze Vilks
Webmaster Armands Sverns