Dr.hab.ģeogr. Māris Laiviņs 

Ķērpju, sūnu un vaskulāro augu sugu daudzveidība mežā

Paslaik dati par floras un faunas bagātību Latvijas mežos ir ļoti neviendabīgi - stipri atsķiras dažādu organismu grupu izpētes līmenis gan kopumā Latvijā, gan arī mežu biotopos.
Sugu daudzveidības pētījumi par Latvijas mežiem līdz sim nav publicēti, pieejami ir tikai fragmentāri dati par atsevisķām augu un dzīvnieku grupām. Samērā plasa informācija iegūstama par vaskulāro augu floru. Parciālo floru (ekoloģiski vienveidīgas teritorijas - ekotopa - flora) analīze veikta daudzās aizsargājamās dabas teritorijās (Лайвиня, 1987; Табака, Клявиня 1981; Gavrilova, Laiviņs, 1992; Bambe, 2001 u.c.), vaskulāro augu sugu sastopamību meža tipos pētījis K. Buss (1964). Ir vairāki pētījumi arī par sūnu sastopamību dažādos biotopu tipos (Āboliņa, 2001; Аболинь, 1968; Bambe, Lārmanis, 2001; A. Āboliņa, (nepubl.) u.c.).

Ķērpji

Latvijas mežos konstatētas 304 ķērpju sugas, kas ir 60,3 % no Latvijas ķērpju floras. No tām pie krevu ķērpjiem pieder 160 sugas, pie lapu ķērpjiem 55 un pie krūmu ķērpjiem 89 sugas. 10 dzimtās ir vislielākais ķērpju sugu skaits. Tās ir jāuzskata par vairāk polimorfām - dominējosām ķērpju dzimtām Latvijas mežu florā. sajās dzimtās ietilpst 223 sugas, kas ir 73,4 % no kopējā meža kērpju sugu skaita. Pārējām dzimtām pieder tikai 81 suga, t. i., 26,6 % no kopējā sugu skaita.
Latvijas mežos sastopamas 47 ķērpju sugas, kas iekļautas Latvijas Ministru kabineta aizsargājamo sugu sarakstā. Tā ir ievērojama daļa no visām aizsargājamām ķērpju sugām (84,0 %). No tām Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 25 sugas.

[Lapas sākums]

Sūnas

Latvijas meža biotopos sastopamas 298 sūnu sugas (58% no kopējā sugu skaita Latvijas sūnu florā) no 120 ģintīm un 52 dzimtām.

Eiropas savienības direktīvu sarakstā un Bernes konvencijā iekļautas 3 sūnu sugas, kas sastopamas Latvijas mežos:

ES direktīvu V pielikumā (dzīvnieku un augu sugas, kas ir kopienas interesu sfērā un kuru iegūsana un ekspluatācija dabā var būt pieļaujama) iekļauta 1 Latvijas mežos sastopama sūnu suga:

[Lapas sākums]

Vaskulārie augi

Latvijas meži nodrosina dzīves vidi 656 vaskulāro augu sugām no 79 dzimtām un 305 ģintīm. Tas ir 40% no kopējā vaskulāro augu sugu skaita Latvijas florā. Jāatzīmē, ka no kopējā mežā sastopamo sugu skaita sveszemju sugas (adventīvas sugas un dārzabēgļi) ir tikai 5 %, bet Latvijas florā kopumā to īpatsvars ir daudz lielāks - aptuveni 30%. Tātad attiecībā uz vietējām (autohtonajām) sugām meža nozīme ir pat lielāka - tas ir dzīves vide 51% no autohtonajām sugām.

Mežos sugām bagātākā ir rožu dzimta (Rosaceae), kas visā Latvijas florā ir tikai tresā, savukārt Latvijas floras sugām bagātākā graudzāļu (Gramineae) un kurvjziežu (Compositae) dzimta mežu florā ir attiecīgi tresajā un ceturtajā pozīcijā. Dažas dzimtas - ozolpaparžu (Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae), ziemciesu (Pyrolaceae) ir sastopamas tikai mežos, bet vairākām dzimtām: vijolīsu (Violaceae), virsu (Ericaceae), pulkstenīsu (Campanulaceae), staipekņu (Lycopodiaceae), orhideju (Orchidaceae), kaprifoliju (Caprifoliaceae) u.c. meži vairāk nekā 80% sugām ir piemērotākie biotopi.

Meži ir ļoti nozīmīgi Latvijas reto un aizsargājamo augu sugu saglabāsanā, tajos sastopamas 111 īpasi aizsargājamas sugas (51% no visām aizsargājamām sugām) un 143 Latvijas Sarkanās grāmatas sugas. Tikai aptuveni pusei (46%) no visām mežos sastopamām īpasi aizsargājamām sugām aizsardzību ir iespējams nodrosināt arī ārpus mežiem, bet pārējās sugas var augt tikai mežos, retos gadījumos arī biotopos, kas saistīti ar mežiem.
No sugām, kuras ietvertas starptautiskos dokumentos, mežos sastopamas 11 sugas (kopumā Latvijā tāda ir 21). Gan ES Direktīvā 92/43/EEC "Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību", gan Bernes konvencijā iekļautas sugas Cypripedium calceolus, Pulsatilla patens, Thesium ebracteatum un Neottianthe cucullata. ES Direktīvā un Bernes konvencijā  iekļautas arī sugas Cinna latifolia, Agrimonia pilosa, Sorbus teodorii un Dianthus arenarius subsp. arenarius, bet Bernes konvencijā - Botrychium matricariifolium, B.multifidum un Dracocephalum ruyschiana.

[Lapas sākums]